2024.gada 21.decembrī

Latviešu tautas tradīcijās ziemas saulgrieži ir svētki, lai daudzinātu pagājušā gada pūliņus un grūtumus, lai slavētu auglību un ražu un sveiktu saules gaismas un siltuma atgriešanos dabā.

Šogad ziemas saulgriežus Ņujorkas Latviešu skola svinēja 2024.gada 21.decembrī kopā ar folkloras kopu “GARATAKA” no Latvijas, kā to darījuši mūsu senči.

Pasākuma video materiāls pieejams šeit

Jau decembra sākumā vienu stundu veltījām tam, lai mācītos, kādas maskas raksturīgas ziemas saulgriežiem. Folkloras kopa “GARATAKA” attālināti mums mācīja  kā maskas pagatavot, masku pagatavošanas idejas arī atraktīvi mums demonstrējot un tādējādi iedvesmojot arī mūs.

Tā nu ar skolēnu vecāku radošu atbalstu, tapinājām maskas paši un aicinājām tās gatavot arī mūsu viesiem.

21.decembrī sanākušas bij ziemas masku gājieniem tik raksturīgās dzīvniekveidīgās maskas – lāči, dzērves, vilki, kazas. Šie mītiskie dzīvnieki esot saistīti ar spēju šķērsot robežas un ceļot uz viņsauli pēc auglības vai citiem labumiem un veicot vidutāja funkciju starp divām pasaulēm.

Līdztekus dzīvnieku maskām mūsu vidū bija arī dažādas cilvēkveidīgās maskas – garā sieva, mazais vīriņš, čigāni, nāves. Mūsu maskošanās gājiena dalībnieces bija arī priekšmetus vai objektus atveidojošas maskas – siena guba un Siets jeb grozs.

Mums bij interesanti uzzināt par mūsu masku simbolisko nozīmi, piemēram, dzērve masku gājienā simbolizē gudrību, apdomību un prātu. Kam dzērve ieknābj, tam dod auglību. Pieņemts, ka vilks simbolizē tumsu, bet kaza gaismu — jo viens ir aktīvs naktī, otrs dienā. Daudzās svētku rotaļās vilkam ir precinieka, bet kazai līgavas loma. Viņu kopīgā dancošana ir auglības akts. Tumsa tradicionāli saistīta ar sievišķo, bet gaisma ar vīrišķo. Kam Ziemassvētkos kaza iebada, tam būs īpaši auglīgs gads. Savukārt lācis no vienas puses simbolizē miegainumu un tūļīgumu, bet, ar savu rūkšanu un spēku, tas aizbaida ļaunos garus.

Atklājums mums bija nāves maskas nozīme - nāve līdz ar tumsu iznīcināja visus ļaunuma perēkļus. To, kuru nāve izdancināja vai aizskāra, neņems nekādas kaites un vājumi, tam būs ilgs mūžs un visas nedienas aizbaidītas. Izstaigājot visus mājas kaktus, nāve iznīcina visus ļaunuma perēkļus.

Maskošanās ir viena no senākajām latviešu tradīcijām, kas aptvēra laiku no vēla rudens līdz pavasarim, kulmināciju sasniedzot tieši ziemas saulgriežos. Cilvēki devās no mājas uz māju, dejodami, dziedādami, izspēlēdami rotaļas un improvizētas izrādes, lai nodrošinātu auglību un svētību, un aizbiedētu ļauno.

Pēc ziemas saulgriežu dziesmu iedziedāšanās pie ugunskura, visi kopā uzsākām bluķa vilkšanu un masku gājienu Jonkeru ielās, dziedot “Kaladū” un skaļi skandinot dažādus tautas instrumentus, lai atbaidītu ļaunos garus un tumsu. Izvilkām bluķi pa malu maliņām, iegriežoties arī pie mūsu skolas kaimiņiem, tādējādi savācot visas likstas un nelaimes, kuras pēcāk iznīdējām sadedzinot ugunskurā.

Pēc ugunskura svinības turpinājām iekštelpās un mācījāmies gan tradicionālās rotaļas, gan dejas. Starp rotaļām bija jau mūsu skolai zināmās, piemēram, “Vecais Rīgas tilts” un “Vilks un kaza”, gan arī jaunas, piemēram, Kur tu esi brāl? un daudzas citas. Ar lielu aizrautību rotaļājās un laidās dejās gan lieli, gan mazi, gan veci, gan jauni, gan daži danču lietpratēji, gan arī daži ar divām kreisajām kājām.

Mūsu skolas 3.klases skolniece Klinta, 8.g.v., saka, ka viņai vislabāk paticis tieši masku gājiens ielās un redzēt dzīvē, ko nozīmē ķekatas. Bērnudārza klases skolniece Lelde, 5.g.v., min, ka viņai vislabāk paticis tas, ka par savu dzērves masku viņa saņēma trešo vietu masku konkursā, vienlaikus atdzīstot, ka vilku ģimene noteikti bija pelnījusi pirmo vietu. Savukārt Noras un Eduarda tētis smejas, ka viņam tagad nebūs jāslimo un nebūs nākamajā gadā nelaimes, jo izdevies dejot ar pašu nāvi.

Mūsu skolnieces Klāras mamma atzinīgi vērtē skolas organizēto ziemas saulgriežu sagaidīšanas pasākumu, uzskatot, ka “ir svarīgi mācīt šīs latviešu tradīcijas bērniem ārzemēs – tā ir saite ne tikai ar Latviju, bet arī ar mūsu senčiem. Tas ir unikāls kultūras mantojums. Folkloras kopa pataisīja šīs svinības it sevišķi skaistas un spožas. Bērniem tagad būs lieliskas atmiņas un stāsti ar ko dalīties ar saviem amerikāņu draugiem!”

Pateicamies par mūsu pasākuma "Ķekatā, Ļekatā!" finansiālo atbalstu diasporas atbalsta programmas 2024.gadam ietvaros Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai! Paldies mūsu viesiem, kas metās šajā piedzīvojumā kopā ar mums! Vissirsnīgākais paldies folkloras kopai “GARATAKA” par latviešu tradīciju mācīšanu mūsu bērniem!